Tā nu brīdī, kad no sevis nevarēju dabūt laukā neko vairāk kā vārgu telefona ekrāna bakstīšanu, uzskrēju rakstam, kura autors diezgan dzēlīgi izteicās par Uģi Kuģi. Mazliet atrāvās arī Skutelis, bet nu nesalīdzināmi mazāk :)
Es neesmu bijusi uz nevienu Uģa lekciju, taču zinu, ka cilvēkiem patīk, tās ir pārpildītas un teiktais iet tālāk un atrod dzirdīgas ausis. Zinu arī, ka viņš daudz atsaucas uz Vēdām un esmu dzirdējusi vairākas atsauksmes, ka cilvēkiem ļoti patīk, pat ja šis tas nav šķitis līdz galam pieņemami un ne īsti gājis pie sirds klausītājam. Kopējā bilance- ļoti pozitīvi un kāpēc gan nepaklausīties.
Bet šeit cilvēks tika tik pamatīgi satracināts, ka bija jāuzraksta raksts. Bet laikam pat ne tas tik ļoti piesaistīja, kā komentāri gan zem paša raksta, gan arī Facebook. Liela daļa no tiem bija apmēram šādi- nu tad beidzot kāds to pasaka, beidzot es varu dzīvot mierīgi un laimīgi, jo kāds Uģi ir pielicis pie vietas u.tml. Un tad sekoja žults izliešana par visiem Latvijā dzīvojošajiem pozitīvās domas nesējiem (prātā nenāca cits apzīmējums).
Un man radās divi jautājumi- mīļais cilvēk, ja Tevi tas viss tik ļoti satracina un traucē dzīvot- kādēļ Tu tam pievērs uzmanību un dodies uz šīm lekcijām, lasi šo autoru teikto? Un kādēļ Tevi tik ļoti satrauc, ka šos cilvēkus sabiedrībā atzīst un par viņu uzstāšanos viņi saņem naudu (te atrāvās arī Skutelis..)? Ja mēs katrs varētu godīgi atbildēt uz šiem vai līdzīgiem jautājumiem līdzīgā situācijā, šādu rakstu un komentāru nebūtu. Jo mēs būtu aizņemti ar savu mērķu noteikšanu un sasniegšanu, ar īstā ceļa meklējumiem, ar to, ka mēs beidzot censtos saklausīt to, ko paši patiešām vēlamies šajā dzīvē piedzīvot un sasniegt.
Esmu ievērojusi, ka brīžos, kad parādās kāda tendence un cilvēki uz to pavelkas, pēc kāda mirkļa parādās tādi kā apgaismotāji, glābēji, tautas balss, kas pasaka, ka visiem tas viss ir līdz kaklam. Piemēram, Crossfit- tas viss ir slikti, viss ir fui! Kad parunājies ar cilvēku, saproti, ka viņš nemaz nezina, kas tur notiek un kāda ir šī sporta veida filosofija. Šobrīd aktuāla noliegšanas tēma ir šīs Vēdiskās zināšanas, sievišķības tēma. Tas tiek uztverts kā drauds un tādēļ tiek noliegts. Protams, tā visa sabiedriskajā telpā paliek par daudz un par intensīvu. Tomēr jāatzīst- tādēļ mēs saucamies par Homo Sapiens, ka mums ir dotas spējas filtrēt informāciju, atlasīt sev nepieciešamo un vajadzīgo. Ne visiem ir vajadzīgs viens un tas pats.
Daudz dzirdēts, ka šādās lekcijās tiek "atražots" tas, ko mēs jau zinām. Jā, pilnīgi un noteikti jā, jo es par visiem 100% piekrītu, ka uz Zemes mēs nonākam ar pilnīgu zināšanu lādi. Taču ikdienas skrējienā mēs esam to aizmirsuši un ir forši un labi, ka kāds to reizēm atgādina. Un vēl ir tā, ka mums katram šīs zināšanas ir citādas, tādēļ mēs paņemam kādu šķipsniņu no viena lektora, vēl riekšaviņu no k'das grāmatas, kādu domu graudiņu no draudzenes un veselu klēpi gudrību no mammītes un omītes. Un kopā sanāk mana- visīstākā un vislielākā patiesība. manējā :)
Bet tas, ko es gribēju pateikt ir- tajā mirklī, kad Tu aizsvilsties par to, kas Tev nepatīk, kas "tracina un besī" tajā otrā, kurš kaut ko dara, kurš gūst panākumus, nav svarīgi- lielākus vai mazākus, pie kura tiecas un kurš attīstās, neskatoties uz visiem skeptiķiem un noliedzējiem- pajautā sev- kādēļ mani tas tracina? Un visbūtiskākais- ko es varētu darīt tādu, kas man sniedz prieku un attīsta mani, lai man nebūtu laika pat aizdomāties par šiem kaitinošajiem objektiem un man nebūtu laika priecāties, kad kāds viņus virtuālajā telpā ir nolicis pie vietas. Lai dienas beigās es varu pateikt- es nu gan esmu TĀDS malacis, ka šodien paveicu tik kapitālas lietas :)
P.s. Iesaku noskatīties filmu- Straight outta Compton- diezgan skarba, brutāla filma, kas balstīta uz patiesiem notikumiem par Ice Cube, Dr.Dre, Snoop Dog un citām melnādainajām repa zvaigznēm. Cik daudz stereotipiem un rasisma radītā posta viņiem ir nācies iet cauri. Un kur šobrīd ir viņi un kur tie, kuri viņus noliedza un vēlējās pazudināt. Suņi rej, bet karavāna iet tālāk :)
Priekā,
Renāte :)
No interneta dzīlēm :)
Bet šeit cilvēks tika tik pamatīgi satracināts, ka bija jāuzraksta raksts. Bet laikam pat ne tas tik ļoti piesaistīja, kā komentāri gan zem paša raksta, gan arī Facebook. Liela daļa no tiem bija apmēram šādi- nu tad beidzot kāds to pasaka, beidzot es varu dzīvot mierīgi un laimīgi, jo kāds Uģi ir pielicis pie vietas u.tml. Un tad sekoja žults izliešana par visiem Latvijā dzīvojošajiem pozitīvās domas nesējiem (prātā nenāca cits apzīmējums).
Un man radās divi jautājumi- mīļais cilvēk, ja Tevi tas viss tik ļoti satracina un traucē dzīvot- kādēļ Tu tam pievērs uzmanību un dodies uz šīm lekcijām, lasi šo autoru teikto? Un kādēļ Tevi tik ļoti satrauc, ka šos cilvēkus sabiedrībā atzīst un par viņu uzstāšanos viņi saņem naudu (te atrāvās arī Skutelis..)? Ja mēs katrs varētu godīgi atbildēt uz šiem vai līdzīgiem jautājumiem līdzīgā situācijā, šādu rakstu un komentāru nebūtu. Jo mēs būtu aizņemti ar savu mērķu noteikšanu un sasniegšanu, ar īstā ceļa meklējumiem, ar to, ka mēs beidzot censtos saklausīt to, ko paši patiešām vēlamies šajā dzīvē piedzīvot un sasniegt.
Esmu ievērojusi, ka brīžos, kad parādās kāda tendence un cilvēki uz to pavelkas, pēc kāda mirkļa parādās tādi kā apgaismotāji, glābēji, tautas balss, kas pasaka, ka visiem tas viss ir līdz kaklam. Piemēram, Crossfit- tas viss ir slikti, viss ir fui! Kad parunājies ar cilvēku, saproti, ka viņš nemaz nezina, kas tur notiek un kāda ir šī sporta veida filosofija. Šobrīd aktuāla noliegšanas tēma ir šīs Vēdiskās zināšanas, sievišķības tēma. Tas tiek uztverts kā drauds un tādēļ tiek noliegts. Protams, tā visa sabiedriskajā telpā paliek par daudz un par intensīvu. Tomēr jāatzīst- tādēļ mēs saucamies par Homo Sapiens, ka mums ir dotas spējas filtrēt informāciju, atlasīt sev nepieciešamo un vajadzīgo. Ne visiem ir vajadzīgs viens un tas pats.
Daudz dzirdēts, ka šādās lekcijās tiek "atražots" tas, ko mēs jau zinām. Jā, pilnīgi un noteikti jā, jo es par visiem 100% piekrītu, ka uz Zemes mēs nonākam ar pilnīgu zināšanu lādi. Taču ikdienas skrējienā mēs esam to aizmirsuši un ir forši un labi, ka kāds to reizēm atgādina. Un vēl ir tā, ka mums katram šīs zināšanas ir citādas, tādēļ mēs paņemam kādu šķipsniņu no viena lektora, vēl riekšaviņu no k'das grāmatas, kādu domu graudiņu no draudzenes un veselu klēpi gudrību no mammītes un omītes. Un kopā sanāk mana- visīstākā un vislielākā patiesība. manējā :)
Bet tas, ko es gribēju pateikt ir- tajā mirklī, kad Tu aizsvilsties par to, kas Tev nepatīk, kas "tracina un besī" tajā otrā, kurš kaut ko dara, kurš gūst panākumus, nav svarīgi- lielākus vai mazākus, pie kura tiecas un kurš attīstās, neskatoties uz visiem skeptiķiem un noliedzējiem- pajautā sev- kādēļ mani tas tracina? Un visbūtiskākais- ko es varētu darīt tādu, kas man sniedz prieku un attīsta mani, lai man nebūtu laika pat aizdomāties par šiem kaitinošajiem objektiem un man nebūtu laika priecāties, kad kāds viņus virtuālajā telpā ir nolicis pie vietas. Lai dienas beigās es varu pateikt- es nu gan esmu TĀDS malacis, ka šodien paveicu tik kapitālas lietas :)
P.s. Iesaku noskatīties filmu- Straight outta Compton- diezgan skarba, brutāla filma, kas balstīta uz patiesiem notikumiem par Ice Cube, Dr.Dre, Snoop Dog un citām melnādainajām repa zvaigznēm. Cik daudz stereotipiem un rasisma radītā posta viņiem ir nācies iet cauri. Un kur šobrīd ir viņi un kur tie, kuri viņus noliedza un vēlējās pazudināt. Suņi rej, bet karavāna iet tālāk :)
Priekā,
Renāte :)
