Čau šajā pārdomu pilnajā laikā :)
Es nemaz nezinu, vai Tu vēl ieskaties šajā sadaļā, jo tik bezkaunīgi ilgi neko neesmu rakstījusi. Klusi tomēr ceru, ka neesi atmetis cerības un reiz pa reizei ielūkojies, lai tieši tagad priekā pasmaidītu- yess, viņa vēl dzīva un kaut ko raksta :))
Toties- jo mierīgāk elektroniskajā datu pasaulē, jo vētraināk reālajā dzīvē! Kas tik pa šo laiku nav noticis- dārziņi, pārvākšanās, suņa pieklīšana, dažādi darbi un nedarbi, pasākumi, rokdarbi un aktivitātes- dzīve mutuļo. Tomēr.. ja jau esmu atkal šeit, kaut kā tomēr tajā mutulī pietrūka, vai ne?
Atzīšos, kritu kārdinājumā un izkusu redzot kādu darba piedāvājumu, kas saistījās ar tekstu izveidi. Darbu nesaņēmu, varbūt pat nemaz tik ļoti negribēju. Toties kaut kas manī ietrīcējās, atkal domās izjūtot, kā pirksti slīd pār taustiņiem. Feini bez gala. Un te nu es esmu- sastādot pati savus dvēseles tekstus un tas ir pat vēl feināk.
Es neesmu profesionāla blogere vai rakstītāja un ar apbrīnu un interesi lasu to cilvēku darbus, kuri raksta par sevi un apkārt notiekošo tik atklāti un patiesi. Bieži raudu un smejos skaļā balsī līdzi. Pārdzīvoju un izdzīvoju. Izbaudu. Un nodomāju- es arī tā gribētu! Bet zini, kas bieži vien notiek? Sākot pierakstīt savas domas, sāku analizēt ko kurš par to teiktu, vai es kādu neaizvainošu, vai kādreiz teiktais nepagriezīsies pret mani un neatspēlēsies tieši tajā brīdī, kad vismazāk to gaidīšu? Prātačskarēšanās vienā vārdā sakot.
Un te nonāku pie vēl lielākas domas- par dzīvi kā tādu. Es esmu no tiem, kuri ārprātā daudz analizē un domā. Kā tas izskatās no malas un tamlīdzīgas blēņas. Kādēļ blēņas? Jo būsim atklāti- lielākoties par to ko mēs darām un uz ko ieciklējas mūsu uzmanība- citiem par to ir viena alga. Ok, paklačos kādu reizi garlaicīgā burziņā un aizmirsīs. Bet Tu (vai pareizāk sakot- es :) ), turpināsi par to domāt visu laiku un tā arī nekur tālāk netiksi par domām par to, ko par to padomāja citi.
Tikpat aizrautīgi kā blogus, lasu arī biogrāfijas. Stīvs Džobss, Kristaps Porziņģis, Īvs Senlorāns, Barbara Streizande, Svetlana Kerimova, Džims Kerijs, Opra Vinfrija- tie ir tikai daži unikāli cilvēki, kuri ir mainījuši vēsturi un paveikuši kaut ko ekstraordināru. Un zini, kas viņus visus vieno? Absolūti citāds skatījums uz pastāvošo kārtību, iešana pret to un uzticēšanās savai sirdsbalsij. Kādā brīdī- kļūšana par melno avi un to, kurš ir ļoti neērts sabiedrībai. Bet paskaties, kur šie cilvēki ir šobrīd un cik daudzi vēlas viņiem līdzināties!
Interesanti ir tas, ka skolās mūs māca teorijas, kurām jāseko, likumus, kuru ietvaros ir jāiekļaujas, lai kaut ko sasniegtu. Modeļus un karkasus, pēc kā parauga jāstrādā un arī jādzīvo. Tomēr dzīvē kaut ko sasniedz tieši tie, kuri izraujas no šīs sistēmas un rīkojas bieži vien pilnīgi pretēji. Un pēc tam viņi iet uz skolām un māca, lai gan bieži vien no skolām ir "izlidojuši" par nepaklausību :)
Tas viss bija ievads novēlējumam sev un arī Tev Vecgada priekšvakarā. Lai mums ir viedums uzklausīt to, ko saka mūsu sirdsbalss. Lai mums ir spēks atvairīt to, kas nav mūsu un kam mēs nemaz negribam sekot un ko darīt. Un lai mums ir drosme un gudrība darīt tā, kā paši vēlamies. Arī tad, ja tas ir tikai šobrīd un pēc nedēļas domāsim ko citu. Ļaut sev būt, pieņemt to un izbaudīt.
Lai top :)
