Kad biju stāvoklī, man tik ļoti gribējās piefiksēt savas
„dīvainās izjūtas”, lai pieglabātu savām mīļajām draudzenēm vai arī sev pašai,
kad un ja būšu vēl kādreiz stāvoklī. To es neizdarīju, bet tagad zinu, kāpēc
gribēju. Jo tikai mazliet vairāk kā 3 mēnešus vēlāk es praktiski neko vairs
neatceros.. tā jau saka, ka daba speciāli ir iekārtojusi visu tā, lai tās
dīvainības un ne tik patīkamās lietas ātri piemirstos. Citādāk būtu ziepes un
nevienam pārim vairāk par 1 kindersurprise nebūtu :) Ak, protams, es atkal
pārspīlēju :) bet doma skaidra- viss tiešām šausmīgi ātri piemirstas.
Taču nu ir brīdis, kad es ļoti ļoti ceru, kādam man ļoti
ļoti mīļam cilvēkam šīs pieturas zīmes noderēs un liks saprast, ka jebkura
sajūta, jebkura dīvainība šajā tiešām maģiskajā gaidīšanas laikā ir normāla,
vietā un tieši laikā.
 |
| Bilde no interneta dzīlēm :) |
- Man pēkšņi sāka besīt daži cilvēki. Nu tā, ka vienkārši pē. Besī un viss. Viņi man neko nenodarīja, goda vārds. Bet viņu klātbūtni es nevarēju izturēt- kaitināja itin viss. Pat tas, kā viņi elpoja. Pagāja grūtniecība un pagāja šī dīvainība. Miers mājās un visiem labs prāts
- Garastāvoklis varēja nomainīties tik ātri, ka pašai par sevi jāsmejas! Vienu sekundi es varēju raudāt, taču jau pēc maza mirkļa, kad sāpe izsāpēta un biju ievilkusi plaušās svaigu gaisu, viss likās tik skaisti kā vēl nekad
- Tik pat izteikti kā raudamās sajūtas, man mēdza uznākt arī mīlestības uzplūdi- tad gribējās visus mīļot, apskaut, dāvāt ziedus, slavēt utt.
- Es biju kvalificēta profesionāle tādā disciplīnā kā- pati izdomāju, pati sacepos, pati apvainojos, pati atradu risinājumu, pati izlīgu. Parasti tas notika brīdī, kad otra iesaistītā puse nemaz neatradās tuvumā un vispār nenojauta, kādu „seriālu” mēs šodien izdzīvojām mūsu attiecībās
- Fiziskās sajūtas, kas mani piemeklēja no pirmās stāvoklī būšanas dienas, kad likās, ka vēl jau nevarētu būt- dzelzs garša mutē, karstuma viļņi, slābanums un tad atkal hiperaktivitāte, vēlme čubināties un gatavoties bēbītim- pirms zināju, ka esmu stāvoklī, paspēju uztamborēt divas mantiņas, sarakstīt vēlamos vārdiņus un ko tik vēl ne. Mēs, sievietes, zinām labāk nekā visi tie testi :P Un, protams, negribēšana strādāt. Loģiski!
- Mazas panikas lēkmītes, kad jautājumi bira kā pupas. Un nebija runa par jebkādu loģiskumu. Man vienkārši bija jautājumi un es tos gribēju atrisināt :)
- Dzīvošana savā, iekšējā pasaulē. Šis man šķita visinteresantākais. Man likās, ka esmu bezgala sociāla- ar visiem runājos, visu pārspriežu. Taču patiesībā es šīs sociālās izjūtas izdzīvoju iekšienē. Vienu dienu vīrs man pajautāja, vai viss kārtībā, jo es maz ar viņu runājos un viņam negribas mani traucēt. Lieki teikt, ka biju dikti pārsteigta, jo man likās, ka es mutuļoju kā strauts
- Un kur nu bez gastranomiskajām savādībām. Man ļoti garšoja griķi, granātāboli un zaļie āboli. Un vēl kafija ar pienu. Tā ļoti pēkšņi un ļoti izteikti. Vēl man ļoti palīdzēja draudzenītes padoms- ja Tev gribas kādu draziņu- padomā vēlreiz. Ja tik ļoti negribas, tātad nevajag. Ja pēc minūtēm 10, 15 gribas atkal- tātad vajag. Un palīdzēja!
Ja es šo būtu rakstījusi pirms mēnešiem 4, saraksts būtu
daudz, daudz garāks. Mazlietiņ žēl, ka noslinkoju, bet- visam savs laiks un
savi iemesli :) Un katram tas saraksts ir citādāks. Galvenais atcerēties- ka pilnīgi viss ir
ok! Samīļoju :) :*
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru