Šķiet, tieši mēnesis arī ir pagājis- tik ātri un reizē tik mokoši ilgi. Nesen teicu- ja man būtu tāda ierīce, kas pieraksta domas, bez mazākām šaubām esmu pārliecināta, ka pa šo laiku te būtu vismaz kādi raksti 5 :) Kas tad īsti notika? Notika tas, ka sāka piepildīties manis pašas izteiktās vēlēšanās :) Bet nu par visu pēc kārtas.
Visus šo gadu semināros, grāmatās un filmās dzirdu- noformulē vēlēšanos un tā noteikti piepildīsies. Sākumā tas ir nu ārkārīgi vilinoši- spēj tik formēt vienu pēc otras. Bet tad paiet diena, nedēļa, mēnesis un nekā. Iedvesma pati no sevis sāk šļukt kā piepūsts gaisa balons pēc pērnās ballītes. Neviens jau mani nepabrīdināja, ka jāformē prātīgi, pārdomājot katru vārdu un, ka tas var piepildīties arī mazliet ilgākā laika posmā.
Tā nu kopš dekrēta sākuma bieži vien iedomājos un arī skaļi prātuļoju- cik forši būtu strādāt tādu riktīgi radošu darbu un- uz sevi. Tas ir- esot mājās ar mazo. Tagad atceros, cik bieži teicu- nu kas tad tur, pavadi dienu ar mazo un tad kaut naktī darbojies. Un zini kas notika? Tieši tas! Nepārproti- esmu sajūsmā :) Taču tagad es šo vēlēšanos mazliet pārformulētu :)
Man laiku pa laikam palūdz uzdarināt ko īpaši kādam paredzētu un šoreiz tās bija 2 personalizētas rotaļlietas ar izšūtiem vārdiņiem. Man tik ļoti patika tās darināt, un arī saņēmēja bija apmierināta un..tā nu ir noticis, ka pēdejo mēnesi ar to vien nodarbojos. Protams, pārvērtējot savu reālo jaudu un iespējas un to, ka mūsu mazais, nu jau tik lielais Valčuks ir sācis turbo ātri rāpot, celties kājiņās un viņam aug pāris nešpetnu zobu reizē. Tā nu darot to, kas pašai tik ļoti patīk, ir tik ļoti sievišķīgi un radoši, esmu iebraukusi kārtīgās vīrišķās enerģijās. Esmu piekususi, kašķīga, neiecietīga. Ko nu? Ievilkt elpu, piešķirt sev pelnīitu brīvdienu, kārtigi pārformulēt savu vēlēšanos un ar baudu mesties iekšā radīšanas procesā, izbaudot katru valdziņu, katru piešūto ausi un izšūto degunu- nu tā ar pamatīgu sievietes- dievietes attieksmi :) Jap, ar to arī nodarbošos.
Bet ne viss ir tik darbīgi sagurstoši. Ir arī absolūti burvīgs vēlmes piepildījums- šī gada pirmajā pusē atļāvu sev sapņot, kā būtu, ja būtu iespēja kļūt par pasniedzēju tik feinām lietām kā sievišķības mācība, ceļš pie sevis un citām pilnīgi vitāli nepieciešamām tēmām. Un te, šeku reku gads gandrīz galā, un kopā ar vēl 6 kolosālām sievietēm man ir iespēja mācīties Pavasara Studijā lektoru skolā. Tas, kā tas viss attīstīsies ir pavisam cits stāsts. Un man pamatoti šķiet, ka arī tas būs atkarīgs tikai un vienīgi no manis :) Vai nav fantastiska apziņa? Jo tikai un vienīgi mēs paši varam veikt "Lielo pasūtījumu" un vēlāk arī būt atbildīgi par tā piepildīšanos.
Mm..un re, fonā skan Driving home for Christmas un esmu gatava izbaudīt šo dienu ar katru šūniņu un katru sajūtu :)
Lai fantastisks pirmssvētku laiks,
samīļoju
Renāte
Gāju tieši pirms svētkiem pa ielu, domāju, ka nākamo gadu gribētos mazāk stresainu un centos atcerēties, kādu gribēju šo gadu (ar bažām, ka gribēju ko aktīvu un notikumiem bagātu) :D
AtbildētDzēst