Par sajūtām

Pēdējās nedēļas laikā man ir bijušas vairākas sarunas par sajūtām. Visiem šiem cilvēkiem ir vairākas kopīgas iezīmes- diskomforts, dzīves jēgas meklējumi, satraukums un apnikums darbā, motivācijas trūkums, reta vai sen neizjusta laimes sajūta. Un jautājumi ir tikai divi. Vai tas ir normāli un ko man darīt. Uz pirmo varu atbildēt uzreiz- Jā! Es tam esmu gājusi cauri un vēl aizvien reizēm atgriežos pie šīm trauksmainajām sajūtām (un tas ir labi!). Un otrs- strādāt ar sevi! Kā? To zini un atbildēt vari tikai Tu pati.

Šis ir ļoti interesants laiks. Tieši šo frāzi Tu visdrīzāk jau esi lasījusi reizes 50 dažādos žurnālos, grāmatās un dzirdējusi cilvēkus mētājamies ar šo teikumu pa labi un pa kreisi J Taču tā tiešām ir. Interesantais laiks ir tas, ko mēdz dēvēt par Kavantu pāreju, Ūdensvīra laikmetu un vēl visādi citādi. Ļoti vienkāršojot- laiks, kad spēcīgi un ātri mainās enerģijas. Dzīve mutuļo un kūsā un patiešām- laiks skrien ātrāk. Arī fiziski, ne tikai sajūtās, par ko runā arī fiziķi. Vai tas ir slikti? Nebūt ne. Tas ir citādāk. Tas, kādēļ jūtamies slikti ir tāpēc, ka vēl aizvien visu gribam kontrolēt ar prātu. Bet nesanāk. Tāpēc mums ir diskomforts, sajūta, ka zaudējam vadību pār savu dzīvi. Vienīgais kā varam sev palīdzēt- atlaist prāta grožus pavisam un ļauties J Atvērt sirdi un no jauna iemācīties mīlēt ne tikai apkārtējos, bet arī sevi.

Ir noņemts „vāciņš” un teju katrs (kurš ļaujas) sāk izjust izmaiņas pats sevī. Kāds var atklāt dziednieciskas spējas, cits- jaunus talantus un aizraušanās. Sākt saskatīt sakarības notikumos, redzēt viedus sapņus u.c. Parādās jautājumi par dzīves jēgu un savas dzīves virsuzdevumu, kā arī biežāk aizdomājamies par neredzamajām lietām un to, kas ir aiz ikdienas rutīnas”. Kā dzied Prāta Vētra- tur kaut kam ir jābūt J Bet doma skaidra- kaut kas notiek, kaut kas mutuļo un mainās. Un sākumā ir ļoti, ļoti grūti, jo šķiet- kur es tāds dīvains starp dīvainajiem gadījies. Man sākumā bija ļoti grūti. Aiz katras frāzes teicu- ai, neņem mani galvā, man kaut kāds sviests darās. Muļķības! Viss notiek tieši tā, kā tam ir jānotiek un tādas sajūtas ir ļoti normālas. Saudzīgi aprunājies ar tuvākajiem un tici man- arī Tavā paziņu un draugu lokā atradīsies kāds, kurš jūtas tieši tāpat J

Ceru, ka nesaviebies šausmās un šis viss neliekas pārāk no realitātes atrauti J Ja tomēr- arī tas ir ok! Mums katram ir jānonāk pie savām atziņām. Nav vienas un pilnīgas taisnības, nekad. Jo pat krāsas mēs uztveram citādi un katrs pa savam un ir pilnīgi absurdi strīdēties, kura ir īstā. Jo- katram taču sava un visīstākā.

Bet ko tad darīt, lai justos labāk, lai sāktu ķert un izmantot tos šī brīža labumus? Mans ieteikums būs vienkāršs un reizē tik nereāls- ērti apsēsties un sajusties ļoti labi- kādam vajadzēs vīraku, kādam- atvērtu logu, citam dīvānā, citam meža malā- tieši tur, kur Tu jūties labi. Un pavaicāt sev- ko es patiešām vēlos? Kas ir tas, kas dara mani laimīgu? Ko es varu labot/ mainīt, lai šobrīd justos vēl labāk? Elpo, ļaujies, esi mīļa pret sevi un nepārtrauc pati sevi. Lai domas virpuļo kā trakas, tikai necenties tās noķert. Kad lielais domu putenis būs rimis, Tu tās ieraudzīsi- savas atbildes.

Izklausās labi, taču diezgan grūti paveicams, vai ne? Bet tieši tur slēpjas tas viss, ko meklējam. Darbā ar sevi. Jāatzīst, ka arī es esmu tas cilvēks, kurš vēlas, lai man pasaka- ej tur, dari to, un tad Tev noteikti veiksies. Arī es meklēju gatavas atbildes un receptes. Es meklēju drošību un īsto Skolotāju. Taču, ak, Tavu brīnumu- es esmu viss, ko pati meklēju J un visi tie gudrie cilvēki, visas terapijas un lekcijas, grāmatas- ir tikai instrumenti (kā lukturīši, kartes un kompasi), lai ilgajos meklējumos galu galā atkal nonāktu uz pareizā ceļa, kurš ved uz manu pašas sirdsgudrību.

Par to, kur esmu bijusi, lasījusi, uzzinājusi- par to kādā no nākošajiem rakstiņiem.

Samīļo sevi un drošu sirdi dodies iekšā šodienā. Tici man, tā būs lieliska J

Renāte