ceturtdiena, 2015. gada 20. augusts

I am Cait

Jau kādu laiku briedu uzrakstīt kaut ko par šo sievieti. Un te, Norvēģijas vidū, kamēr vīrs iebridis fjordu upē un mazais saguris čuč, īstais laiks paskatīt vēl kādu sezonu un uzrakstīt kādu rindiņu :)

Ja nezini, par ko ir runa, īss apraksts. Keitlīna Dženere bija Brūss Dženers- tās pašas varenās Krisas Dženeres vīrs un Kimas Kardašjanas patēvs. Ilgus gadus viņš piedalījās TV šovā un bija diezgan kluss tēls, Kardašjanu mamma viņu izrīkoja pa labi un pa kreisi un patiesībā man bija viņu žēl. Un te pēkšņi izrādās, ka viņš gadiem ir sapņojis kļūt par sievieti.

Un kļuva arī. 65 gadu vecumā veica dzimuma maiņas operācijas, lietoja hormonus un izskatās patiešām satriecoši. Zinu, ka daudzas pasaules organizācijas atzīst viņu par goda viešņu un biedri. Citi izsaka, cik ļoti lepojas ar viņu un ka viņa ir varone. Citi savukārt publiski nīst, lamā, peļ. Facebook klīda bildīte ar ugunsdzēsēju, kurš tur rokās bērnu un, lai arī precīzu aprakstu neatceros, tur bija kaut kas par to, ka Keitlīna nav nekāda varone, lūk tas ir varonis!

Kāds ir mans uzskats? Man ir dziļi simpātiskas jūtas un man ir prieks, ka viņa savos 65 gados atļāvās izdarīt kaut ko tādu- tik wou! Un runāt par to skaļi, atbalstīt tos, kuri cieš no tā, ka nesaprot, kas ar viņiem īsti notiek. Iesaku noskatīties šī TV šova vismaz pirmo sēriju, kur tiek runāts par to, cik daudz pašnāvības izdara cilvēki, kuri jūtas kā pretējais dzimums, bet ir ieslodzīti savā ķermenī. Tik ļoti skumji.

Bet šoreiz par skumjo ne. Šoreiz par to, kas mani pārsteidza. Cik ļoti sievišķīga ir Keitlīna! Žesti, kustības, mīmika, stils, meikaps un mati. Protams, protams, tur strādā vesela stilistu komada, bet tomēr- ja tas "nenāktu no iekšām", neviens stilists tur neko nevarētu pasākt. Tā nu es vienā rāvienā noskatījos pirmo un arī otro sēriju, kurā parādās vēl citas sievietes (kuras iepriekš bijušas vīrieši). Un visas kā viena viņas ir skaistas, koptas un tik ļoti sievišķīgas. Viņām neapnīk pucēties, metrūkst laika izvēlēties apģērbu un baudīt savu sievišķību.



Un tas man lika aizdomāties- kādēļ mēs, sievietes no dabas, nereti burkšķam un bubinam- kādēļ mums ir šī nasta un jāatbilst sabiedrības spiedienam un jābūt tādām un šitādām, ja te- vesela čupiņa ar vīriešiem aiz milzīgas vēlmes kļūt par sievietēm pat maina dzimumu un piedomā pie pilnīgi ikvienas kustības un darbības, lai tikai būtu sievišķīgas?

Semināros lektores nereti iesaka obligāto literatūru un filmas, kuras noskatīties. Tad nu es, domājot par nākotni, ieteiktu noskatīties vismaz 2 pirmās sērijas, kuras man pašai ļoti patika :) Pamācīties sievišķību, paskatīties, cik daudz dažādā ir ārpus manas mājas robežām un ka mēs katrs esam vesela pasaule un nekad nezinām, kas otram iekšā notiekās.

P.s. un vēl interesanti. Keitlīnas ģimene, kopš viņa ir iznākusi saulītē, ir ļoti attālinājusies un pat nodarbojas ar apmelošanu. It sevišķi tas attiecināms uz Kardašjanu mammu. Un te viela pārdomām par to, cik citreiz ir ērti, ka blakus esošais cilvēks ir kluss un neredzams un netraucē. Bet kad viņš iziet saulītē, kļūst neērts, netīkams un traucējošs. Ai cik tas ego tomēr ir nejauks :)

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru