ceturtdiena, 2015. gada 29. oktobris

Baidies, bet dari!

Kādā riktīgi feinā mafijas filmā bija fantastiska frāze- mirklī, kad cilvēkam pie galvas tiek pielikts ierocis, vairs nav svarīgi, kādu amatu viņš ieņem vai kāda dizainera drēbes viņam ir mugurā. Skarbi, bet pamatīgi patiesi. Man ir milzīgs prieks, ka aizvien vairāk parādās vietu/notikumu, kur visi sociālie rāmji brūk- tie ir gan sporta klubi, gan dažādi pašizaugsmes kursi, gan labdarības pasākumi. Cilvēki satiekas, lai būtu kopā un kopā ko skaistu arī radītu. Pasakaini :)

Es sajūsminos par to, ka ne tikai sevī jūtu pārmaiņas, bet tās ik dienas redzu cilvēkos sev apkārt. Es lepojos, ka pamanu, cik kolosāli viņi ir savā būtībā, nevis kādi pļāpu cienīgi notikumi ar viņiem notiek. Tā piemēram- mūsu dēliņam ir fantastiska fizioterapeite, savos skaistākajos 40+ gados. Viņa tik tikko ir apprecējusies, paralēli savai praksei viņa ir arī pasniedzēja augstskolā. Pēc astroloģijas kursu pabeigšanas viņa ir iestājusies dziednieku skolā un plāno arī apgūt fotogrāfēšanu. Un vēl viņa apmeklē izstādes, katru gadu veido kalendārus, pērļo un ada. Viņa ir fantastiska! Savukārt mana fitnesa trenerīte arī meitene savos skaistākajos 40+ , kuras pamatdarbs ilgus gadus bija augsta pozīcija Latvijas Gāzē, ir apguvusi visa veida masāžas, mācās sporta akadēmijā un beidzot bauda dzīvi! Un vēl man ir burvīga kolēģīte, kura pēc bērna kopšanas atvaļinājuma uzrakstīja atlūgumu un nu mācās Fizioterapeitos Rīgas Stradiņu Universitātē budžeta grupā! Un Ginta! Viņa ir kolosāla! Es Gintu iepazinu pēc tam, kad viņa pēc bērna kopšanas atvaļinājuma jau bija pametusi savu pamatdarbu un nodevās rokdarbiem un mākslām. Viņa izveidoja visskaistākās rotas manām kāzām un vēl vairākus pārus manu mīļāko rotu. Ginta plosās pa Iecavu, veido fantastiskas rotas, organizē nodarbības un nometnes bērniem un pieaugušajiem un veido visfantastiskākos pasākumus, kuros iesaista visus Iecavas iedzīvotājus!

Es kaifoju no meitenēm un puikiem, kuri seko savai sirdsbalsij un dara to, kas viņus iedvesmo un dara laimīgus. Un visos šajos stāstos ir viena kopīga lieta- lai cik bailīgi sākumā ir bijis, lai kā arī ir šķitis, ka finanses pievils un apkārtējie nesapratīs- viss vienmēr izvēršas daudz labāk, laimīgāk, foršāk kā iecerēts! Vienmēr!

Un vakar es saņēmu labāko padomu, kādu man jelkad kāds ir devis- Renātiņ, baidies, bet dari! Un tieši to es esmu nolēmusi paveikt- drusku pabaidīties un ļoti darīt! Jo ir jāpiekrīt, ja kaut ko dari no sirds, no pašiem dvēseles dziļumiem un tā, ka pašam prieks- viss noteikti izdosies!

Lai mums izdodas :)

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru