Īstās sarunas, īstajā laikā un vietā

Reizēm Dieviņš man uzdāvina negaidītas, riktīgi foršas sarunas. Tās var būt pašai ar sevi, ar maniem mīļajiem, tā var būt negaidīta tikšanās, necerēti labs pasākums, īsziņa, varbūt čatiņš Facebook vai Watsapp. Patiesībai jau izpausmes formai nav nozīmes. Pēc tam vienkārši ir tā labā sajūta- jā, tas bija piepildoši un domāt rosinoši.

Abas šīs sarunas pilnīgi negaidot izvērtās ar manām bijušajām kolēģēm. Un.. par darbu :) pirmā ar meiteni, kura jau divas reizes ir izbaudījusi, kā tas ir- atgriezties darbos no bērna kopšanas atvaļinājuma. Jau kādu laiku darba vieta ir viena un stabila, taču, kā jau mums, meitenēm pienākas, reizēm uznāk pārdomas- vai šī ir īstā? Un tā, vārdu pa vārda runājam un saprotam, ka abas esam tajā mirklī un brīdī, kad sirds prasa piepildījumu, nevis karjeras kāpnes. Un gandrīz vienlaikus pajokojam, ka būtu feini pasaimniekot kādā kafeinīcā :) Viņa min, ka kolēģe jau 3. gadu pēc kārtas rudens sezonā ņem atvaļinājumju, lai dotos ceļojumā palīdzēt vīna darītavām novākt vīnogas. Kolosāli :)! Sarunas izskaņā vienojamies, ka mums jau nav augstas prasības darbam. Tikai tāds, uz kuru gribētos iet un lai tajā dvēsele dziedātu. Skaisti, vai ne :)?

Otrā saruna bija pavisam negaidot, kad šodiena atnesa randiņu ar otru manu kolēģīti. Arī viņai laiks atgriesties no bērna kopšanas atvaļinājuma. Tikai pretēji tam, lai šī lieliskā sieviete atkal atsāktu darbu ofisā, viņa izcili nokārtoja visus eksāmenus un iestājās mācīties fizioterapiju un iekļuva budžeta grupā. 29 gadu vecumā :)

Runājam par šo un to, par bailēm zaudēt materiālo neatkarību un arī par to, ka kopējais ģimenes budžets vairs nav tik liels. Un viņa saka- zini, es nekad neesmu bijusi tik laimīga, kā šobrīd! Man vairs nevajag manikīru, pedikīru un citas skaistumprocedūras. Es esmu laimīga!- Un es skatos uz viņu un saprotu, ka es nekad neesmu viņu redzējusi tik skaistu un plaukstošu :) Es zinu, ka viņai dvēsele dzied. Un arī manējā pievienojas, klusiņām dungojot līdzi :)

Un vēl mazai atkāpei, viņa saka- neticēsi, bet tas līdzekļu trūkums sāk kompensēties vīra darbā. Pilnīgi negaidot viņa ienākumi ir palielinājušies. Es no sirds un pavisam ticu un pārliecinos, ka tad, ja sieviete ir laimīga, ģimenē ienāk miers, labsajūta un arī materiālais nodrošinājums. Būs pie tā jāpiestrādā vēl jo jaudīgāk :)

Foršas tās manas sarunas. Ļoti iedvesmojošas un pārliecinošas, ka es esmu uz sava īstā ceļa, vai arī pareizāk sakot- es vismaz virzos pareizajā virzienā, lai to atrastu :)

Lai Tev arī īstais ceļavējš pretim tam, ko vēlies tieši Tu!
:)