Mīlestības valodas

Gandrīz kā tradīcija ir tas, ka 5dienas man ir pārdomu dienas :) Un tāda pati ir tradīcija, ka, ja es nepieeakstu domu uzreiz, tā sēž un sēž un ne īsti laiž vaļā, ne arī raiti rakstās. Šoreiz ir tāpat un rakstiņu iesāku teju pirms nedēļas un, redz, turpinu tik šodien. Bet, kā ne reizi vien esmu teikusi- manai mammai ir kolosāls teiciens par to, ka viss notiek tā, kā tam ir jānotiek.

Šooreiz mana pārdomu tēmu ir par mīlestības valodām. Pagājušās nedēļas lekcijā ķiķinām un smejamies, bet kaut kur sirdī saprotu- tas ir daudz dziļāk un jūtīgāk, nekā mēs te runājam. Sākšu šoreiz no beigām- ar tām sajūtām, kas manī iesēdās un nelaiž vaļā.

Pirmā no tām- tik ļoti ļoti žēl, ka es to visu nezināju ātrāk, kad tētis vēl bija dzīvs. Pirmo reizi ir sajūta, ka tik daudz kas varēja būt citādāk, ja es vien mācētu toreiz ieklausīties, saprast un arī atbildēt. Tagad es zinu, kādā mīlestības valodā viņš runāja. Ne miņas vairs nav tās uzmācīgās sajūtas, ka mani varbūt līdz galam nemīļo vai vēl kas tamlīdzīgs. Ir tāda saldsērīga sajūta, ka, iespējams, viņš jutās ļoti vientuļi un tā, ka mēs viņu līdz galam nesapratām. Tāds apburtais aplis, kur viens uz otru mazliet uzmet lūpu. Ja es visu šo būtu zinājusi agrāk, es ar pilnīgi citu attieksmi attiektos pret visu, ko tētis man stāstīja, rādīja, kā viņš komunicēja.

Līdzīgas sajūtas ir arī par omītēm. Droši vien daudziem no mums ir tā, ka, ja omītes zina, ka mēs ieradīsimies, viņas sāk šmorēt ja ne nedēļu, tad vismaz dienu iepriekš gan. Un tas nekas, ka mēs braucam no viesībām, mums ir diēta vai vēl nezin kas. Tagad es zinu, ka tā ir omīšu mīlestības valoda un arī to, ka atsakoties to visu nogaršot, mēs neviļus aizskaram omītes un negribot pasakām, ka mums tas nav vajadzīgs. T.i.- man, omīt, Tava mīlestība nav vajadzīga. Eh..

Bet ir labi kā ir. Tādēļ uzreiz pēc lekcijas steidzu mājās un sāku izvaicāt savus mīļos- kā Tev šķiet, kāda ir Tava mīlestības valoda? Un atklāju tik daudz ko jaunu gan par mammu, gan par vīru. Domās pārskrienu pāri dzīves situācijām un sāku aizvien skaidrāk apjaust savu draudzeņu, radiņu un kolēģu valodas. Jo, tā jau ir. Ja es runāju ķīniski, bet otrs franciski- nekas labs neizdosies. Labākajā gadījumā mēs aiziesim katrs uz savu pusi. Sliktākajā- paspēsim saķildoties, mēģinot iestāstīt, ka mana valoda ir tā pareizā.

Šonedēļ no grāmatu plaukta tiek nocelta Gerija Čepmena grāmata Mīlestības Valodas (te arī links uz www)- mazliet citas, kā izrunājām ar skolotāju. Bet tas nekas, jo mīlestībai ir miljons izlokšņu, pat ja galvenie virzieni ir kādi pieci līdz septiņi. Un ir fantastiski, ja esam tik gudras, ka spējam kaut mazliet sadzirdēt un saprast tās visas. Jo cilvēkam nekas nav patīkamāks kā tas, ka viņu saprot. Tātad mani te mazlietiņ mīl un es te esmu gaidīts.

Un redzēsi- ilgi nebūs jāgaida. Kāds cits. sajutis, ka viņa mīlestības groziņš pildās, steigs piepildīt arī Tavējo. Skanēs varbūt mazliet naivi, bet mīlestība izglābs pasauli. Tā tam būs būt :)

Lai mīļojās :*