1. diena garām. Paldies Dievam!

Nu tad tā.. visa mana harmonija, miers un sievišķīga uzvedība beidzās tā īsti nesākoties. Iespējams, tuvojošais pilnmēness pie vainas, taču. kā Dons dzied- nervi uzdanco. Abi kaķupuikas taisīja trādirīdi kur un kā vien varēja, puikam aug zobi (jau vairs nevar saskaitīt, cik tur viņu ir :) ), kā arī pašas tarakāni šodien aplaudē stāvus...

Bet nu par svārkiem! Ierastā mājas kostīma vietā tiek izvēlēti puķaini svārki. Arī ejot uz treniņu, tiek izvēlēts kostīms, kas mazuliet atgādina brunci- izaicinājums izturēts! Piefiksēju, ka neviļus meklēju dāmas ar vileto lentīti ap roku. Eh, nekā. Un likās arī, ka izejot arā, redzēšu tikai dāmas brunčos. Atkal nekā- bikses dominē! Taču kaut kas gaisā ir jaušams un izskatās, ka šodien svārkus uzvilkušas tās dāmas, kuras ikdienā to nedara- cita kautrīgi rauj svārku maliņu uz leju, cita mulst no vīriešu uzmanības apliecinājumiem. Dikti fifīgi :)

Svārki dara savu un ikdienas darbos solis ir mazliet līganāks, mazliet lēnāks. Interesanti, ka šodienu gaidīju kā tādu Jauno gadu. Šķita, ka no šodienas viss burtiski ielidos sievišķības zīmē. Bet patiesās sajūtas drīzāk varētu salīdzināt ar tādu aborigēnu iniciācijas procesu- pārtapšanu no pašpuikas- sievietē. Iekšienē kreņķis, grūtums, mazliet izmisums, nesaprotamas skumjas.. Taču skatos uz to cerīgi- esmu sieviete, man šādas sajūtas piedien. Un, otrkārt- varbūt patiesi sākotnēji jāizdzīvo tāds grūtums, lai tālāk viss ietu tikai kalnā :)

Taču jāatzīst, ka šodien no savas apņemšanās listes izpildīju diezgan daudz, ar ko tagad, pilnīgi pārgurusi sēžot dīvānā, pamatoti lepojos :)

1. Pirmkārt, es pagatavoju vakariņas no žurnāla Četras sezonas. Izrādījās gan, ka man pietrūkst krietnas daļas sastāvdaļu, taču es nenobijos, improvizēju (es nemēdzu to darīt :)  ) un- izdevās!

2. Otrkārt- es pēdējā brīdī izmantoju iespēju piedalīties Ineses vebinārā par sievišķību. Un te es publiski paslavēšu savu vīru- viņš uzņēmās absolūti visas mājas rūpes, kamēr es smēlos gudrības.

3. Treškārt- klausoties semināru man uznāca iedvesma un es apzīmēju abas pēdas ar hennas zīmējumu. Pašai nu diktam tīk :)

Nu lūk, tāda izskatījās mana diena. Kā teica mans vīrs, notraucot manas krokodila asaras man no vaiga- ir tādas dienas, kad vienkārši jāaizžmiedz acis un kura jāpārdzīvo (viņa izpildījumā nu drusku necenzētāk, bet doma tā pati :) ). Tāpēc dodos smelt spēkus rītdienai, jo rītdiena būs brīnumaini skaista un ... svārkiem un kleitām bagāta :) Bučas :*!