otrdiena, 2015. gada 2. jūnijs

2. diena- ļaut sev mazliet uzelpot

Otrā diena svārkos- svārki mājās, svārki ārā- mērķis izpildīts! Kaut kas tajos svārkos ir. It sevišķi, ja uzvelc ampelīgus legingus un ieslēdz galvā mazliet "tralala", elpot kļūst pavisam feini:)

Šodien ar draudzeni watsapojām, ka vienīgais iemesls, kas neļauj mums būt patiesi laimīgām ir.. neviens cits, kā vien mēs pašas. Iespringums par šo, kreņķis par to un visam pāri- ieciklēšanos uz to, kā visam būtu jābūt atbilstoši mūsu izplānotajam. Pati izdomāja, pati sacepās, pati apvainojās, pati izdiskutēja un pati atrisināja problēmu. Nu, tas ideālajā gadījumā :)

Šodien jau gandrīz saspringu par to, ka viss nenotiek kā plānots un.. palaidu. Pa ilgiem laikiem ļāvos plūsmai un diena izdevās lieliska. Rezultātā ieguvu ne tikai brīvdienu saspringušajiem nerviem, bet burvīgu randiņu ar savu 8 mēnešus veco dēliņu un nu jau gandrīz 11 gadus veco brāļa dēlu (jēziņ, kur tas laiks tik nenormāli nesas?!). Saldējuma kokčiks, liela, balta kafija un visam pa virsu kā ķirsītis uz kūkas- uzdāvināju sev Prāta Vētras jauno disku (burvīgs, ja nu kas :) ).



Brīnumainā kārtā esmu sekojusi pati saviem ieteikumiem un sevi tiešām nemoku, bet tā vietā lutinu. Ir daudz anekdotisku stāstu par to, kā jaunās māmiņas peras pa mājām- visu laiku šeptē, skraida, ņemas. Tas noteikti ir arī par mani. Ja tā padomā, pa dienu nav ne mirkļa, kad vienkārši pasēdēt un padarīt (vai- nedarīt) kaut ko tikai sev. Visu laiku mazās šeptītes. Esot mājās, visu laiku ievēro kaut kādus nepadarītus krikumus, kas jāpaveic tieši tagad, vai pretējā gadījumā debesis sabruks :) bet te nu es saņēmos sevi nespīdzināt. Pretēji iepriekšējai pieredzei- ar putām uz lūpām un asinīm pa degunu- visu izberzt vienā piegājienā un kā nu pagadās- tagad dzīvokli tīru pa sektoriem- vienu telpu vienā dienā, citu- nākamajā. Pašai šķiet, ka aizņem mazāk laika un Tu vari tai konkrētajai telpiņai pievērsties no sirds un kārtīgi. Tādi lūk, mājsaimnieču prieciņi.

Nu ja jau es te aizpļāpājos aš līdz tādām tēmām, tad vēl viens šodienas prieciņš- Baltijas Fizioterapijas Centrs. Patīkams pārsteigums par patiešām feino personālu. Tiem, kas tagad sašķobijās, teikšu, ka arī man agrāk šķita, ka tas tāds omīšu prieks, taču nē- tagad es zinu, ka tas ir pilnīgs medžiks- ne ar vienu citu sportisku aktivitāti, mana presīte nav izskatījusies tik labi. Un būs vēl labāk ;)

Dienas rezumē? Sadzirdēt sevi. Tikt līdz savam patiesajam es- ko gribu es pati? Kas man patīk? Kāda es esmu patiesībā, bez sabiedrības uzliktajām lomām? Tikt līdz centram sevī un noturēt to. To novēlu sev, Tev un mums visiem :)!

P.S. Un vēl kas pavisam mīlīgs- šodien nobaudīti pirmie ķirši un arbūzītis. Oh, vasara, kā es Tevi gaidīju :)!


Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru