Ceturtā mācība- ļauj viņam būt līderim

Teikšu godīgi, man, kā uguns zīmei, nākas pacensties, lai mainītu savus ieradumus un savu "es, es!" sindromu. Vakardien un arī šorīt es sev vairākkārt kodu mēlē, lai neļautu savam EGO izbojāt to, ko pēdējās nedēļās esmu iekopusi- tik foršo un mīļo atmosfēru. Ai, cik viegli to visu vakardien gandrīz izbojāju.. Un, kad tie hormoni norimst un egoisms mazliet noplok, par to negaidīto dusmu mākoni gribas pat pasmieties. Ak mēs, sievietes- īstenas hormonu bumbas. Bet tieši tāpēc viņi mūs tik bezgalīgi mīl- katru dienu mēs esam unikālas, dažādas, no jauna iepazīstamas:)

Interesanti, ka tieši tad, kad lasīju šo tēmu, arī Dzīves Mākslas Akadēmijā lekcija bija tieši par šo pašu. Kad esam vienas un arī attiecību sākumā, mēs esam līderes- visu pašas varam, visu zinām, arī citus pamācīt mākam. Pašām savs budžets un karjera, visu varam sabīdīt un izdarīt. Es vēl aizvien esmu mazuliet tāda. Un arī savā un citu sieviešu ikdienā redzu, ka mēs skrienam un raujam, lai visu uzspētu un izdarītu tā, kā esam iedomājušās. Un vēl piedevām šausmīgi dusmojamies, ka vīrietis nejēdz izdarīt kaut ko bez bakstīšanas un atgādināšanas. Un izdzirdot to, ka jāļauj vīrietim būt vadošajam, pirmā doma ir- bet tad pasaule pārstās griesties un nekas nenotiks!! Bet zini, kas ir interesantākais? Viss notiek. Un ar vīrieša ziņu, un Tu nepārgursti un ir tik forši. Ok, ne vienmēr tā ir :) Bet jo vairāk tam ļaujies, jo patiešām tā notiek.

Vīrietim un sievietei ģimenes dzīvē un arī ikdienā ir būtiski atšķirīgas lomas. Vīriešiem tās ir:
Būt līderim, nodrošināt un aizsargāt. Sievietei savukārt: būt sabiedrotajai, būt mātei un mājas pavarda sargātājai. No senseniem laikiem līdz pat 1.Pasaules karam tā arī bija. Bet tad lomas mainījās un sievietei bija jāpielāgojas, darot ne tikai savus, bet arī vīrieša pienākumus. Jo citādāk vienkārši nevarēja izdzīvot. Cik labi, ka tie laiki ir mainījušies un nu atkal varam būt savā patiesajā būtībā. Bet vai mēs to patiesi mākam, vai arī tas nāk grūti un ar papildu piedomāšanu?

Šī tēma mani uzrunāja vēl kāda iemesla dēļ. Tā liek apstāties savā ikdienā un pavaicāt sev pašai- ko es gribu darīt? Vai Tu zini, ko Tu vēlies darīt, kas piepildītu Tavu sirdi un arī sniegtu finansiālu gandarījumu? Es zinu, kā es vairs negribu un es ticu, ka tā ir puse no uzvaras :) es patiesi un no sirds gribētu tā, kā semināros stāsta Inese- lai darbs ir hobijs, kas piepilda, nevis iztukšo. Lai vairs nav jāšķiro- tagad es esmu darbā un tagad, 1 minūti pēc darba laika, es esmu pilnīgi cita es. Man šķiet, ja to izdodas realizēt, tad patiešām ir tā, ka vīrietis jūtas kā līderis un pienācīgs vīrs savai sieviņai. Tad viņš zina, ka sieviņa dodas uz darbu uzlādēt pozitīvas emocijas, nevis cīnīties, lai izdzīvotu.

Skaisti, vai ne? To novēlu ikvienai no mums- ieklausīties savas sirds dziesmā un sekot tai. Lai ikvienā mājā dzimst miers, saticība, mīlestība un kopā būšanas prieks :)