Jāatzīstas, ka draudzība ir jautājums, par kuru aizdomājos diezgan bieži. Par tās esamību, neesamību, definīciju, ko tā man nozīmē un ko esmu gatava dot draudzībai pati. Tas nozīmē tik vienu- vienas, konkrētas atbildes man nav. Viedoklis var mainīties un vēl var sekot neskaitāmi ieraksti par šo tēmu. Pagaidām- esi aicināta izbaudīt manas šī brīža sajūtas :)
Jau no saviem apziņas pirmssākumiem kaut kur prātā rgulāri uzvirmo frāze "labākā draudzene". Jau bērnudārzā bija kategorijas- tā man ir draudene, tā- labākā, bet šī- supervislabākā un pāri visām. Top top! Un tā cauri gadiem šis bērnudārzā sniegtais statuss iet līdzi. Nereti intervijās lasām- man ir viena/ divas/ trīs labākās draudzenes un pāris paziņas. Reizēm tiešām cilvēkiem veicas, un draugi iet līdzi no pašas bērnības. Citi ir iegūti skolā, vēl daži- universitātē vai darba vietā. Vislielākais hits ir teiciens, ka brieduma gados draugus neiegūst, cik viņu ir, tik ir. Bet te gan es negribētu piekrist. Daļa man tuvāko cilvēku ir iegūti tieši pārkāpjot 25 gadu slieksni. Kāda īpaši mīļa draudzenīte iegūta tieši pēc bērniņa piedzimšanas, caur sarunām Watsapp :)
Man šķiet, ka mūsu dzīvi gan izkrāsoja, gan arī krietni "pačakarēja" seriāls "Sekss un Lielpilsēta". Atzīsim, mums katrai kaut reizīti ir iešāvies prātā- ak, es arī tā gribētu! Mēs esam 4 draudzenes un visu darām koā un bieži tiekamies un pļāpājam un lustējam. Taču dzīvē tā notiek ne tik bieži un ikdiena ievieš savas korekcijas- sava dzīve, ģimene, radu pasākumi, bēbīši.. Tas viss paņem savu laiku un ir reizes, kad draudzība neiztur.
Bet viss jau nav tik drūmi, nebūt ne:)! Es drīzāk paskatītos uz to no pozitīvās puses- mums katrai noteikti ir pat vairāk draudzenes, ne tikai 3. Un vēl foršākas kā seriālā! Tas nekas, ja jūs tiekaties katra atsevišķi un kopā sanākot ne viss iet kā pa diedziņu. Katra no viņām ir īpaša, Tev vien īpaši tuva un mīļa. Manuprāt, tieši tas, ka mums ir parādīts "rāmis" kā ir jābūt, liedz mums izbaudīt to foršo sajūtu par draudzību. Paskaties, kas notiek vecmeitu ballītēs- lai arī visas tik dažādas un varbūt satiekas pirmo reizi dzīvē- šī pasākuma laikā un pēc tā visas saliedējas tik ļoti, ka šķiet- nekas mūs nespēs izšķirt.
Atzīsimies, mēs visas reizēm esam nejauki izrunājušās vai izturējušās viena pret otru. Un katrai mums ir savs komplekts blusiņu un tarakānu. Man šķiet, ja mēs mācētu iekāpt otra kurpēs un saprast, ka otrs cilvēks arī ir tāds pat kā es- ar savām garastāvokļa maiņām, izrunāšanos utt., tad mēs brīvu sirdi teiktu- mums ir daudz, daudz mīļu un jauku draudzeņu. Viena, kurai pastāstīt par karjeras izaicinājumiem, ar otru papļāpāt par bērniem, ar trešo- palustēt ballītē.
Atlaid pagātnes sāpītes un aizvainojumus un izbaudi savu skaisto, krāšņo un mīļo draudzeņu pulciņu :)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru