Šīs bija svētīgas, pārdomu pilnas brīvdienas. Neviena ieraksta no manis, tomēr vēl 3 nodaļas grāmatai izlasītas. Daudz jaunu atziņu, daudz pārdomu par tām- vai lasītais atbilst man, ko es varu mainīt un vai vispār vajag? Roka neķērās pie datora. Jāatzīst- arī pie rokdarbiem ne. Tāds mazs atvaļinājums ierastām nodarbēm, lai uzkrātu spēkus jaunajam.
Ja manā blogā ielūkojies pirmo reizi, tad pastāstīšu, par ko es te tik gudri runāju :) Fantastisku apstākļu sakritību rezultātā man ir pavērusies iespēja uzzināt vairāk par sievišķajiem noslēpumiem gan semināru veidā, gan arī lasot un izdzīvojot kādu fantastisku grāmatu- Fascinating Womanhood, kuru elektroniskā formātā, pameklējot internetā, pavisam par brīvu vari iegūt arī Tu ;) lai tik ātri neaizmirstu lasīto un atvieglotu zinību saņemšanu tās, kurām negribas pašām lasīt cauri, esmu apņēmusies nodaļu pa nodaļai apstāstīt grāmatā izlasīto un pievienojot klāt vēl to, ko esmu uzzinājusi, atradusi arī citur. Ceru, no sirds un patiesi, ka Tev tas noderēs:) jo, lai cik reizēm tas viss salkani un savādi neliktos- tas strādā! Jau mēnesi kā to visu izdzīvoju un sāku just, kā mainos es, mainās apkārtējie un dzīve kopumā. Uz labu, protams :) Bet nu- pie 3. mācības ;)
Kad pirmo reizi par to dzirdēju, manas jūtas bija dalītas. Es nezinu kā Tev, bet man prātā bija iesēdies- Tu sev esi galvenā, neļauj sev kāpt uz galvas, cīnies par savām tiesībām utt. Varbūt tā vienkārši sakrita, taču neviļus sabiedrība pat uzspieda- katram jābūt individualitātei, lai nepazaudētu sevi un visu laiku ir tāds mazais kariņš un vispār jānoskaidro- kurš zem kura tupeles ģimenē ir. Kad dzirdēju par šo, sākotnējā pretreakcija- kas tas par aizspriedumu un kura "zostiņa" tad tam klausīs, bet.. bet tas ir viens no gudrākajiem padomiem, ko man ir bijis tas prieks dzirdēt, tūliņ pateikšu kādēļ :)
Esmu jau reiz atsaukusies uz Aleksandru Mantesu- kolosāls vīrietis/ skolotājs. Kādā seminārā viņš pacēla tēmu- sieviete/ dieviete. Un tik skaisti par to runāja, ka, jā, mēs visas jutāmies kā dievietes. Un te ir tā gudrība- izturies pret savu vīru kā pret Dieva sūtni Zemes virsū (vai, piemēram, Karali) un Tu kļūsi par viņa dievieti. Dots devējam atdodas. Te uzreiz piebilde- bet neliec sevi zemāk. Dieviete nevar būt nošņurkusi, nogurusi, abižota un izmocīta. Parūpējies par sevi un tad- par vīru.
Un atkal te viss sasaucas ar reiz jau dzirdēto- gaidot mazo, biju uz pāris semināriem pie Diānas Zandes un atkal es atkārtošos- viņa ir kolosāla! Un Diāna pateica ļoti vērtīgu lietu- mūsdienu sabiedrībā mēs sevi un mūsu mīļoto cilvēku nostumjam kaut kur zemu zemu, zem visiem. Nu piemēram:
1. Bērns (sēž visiem uz galvas :) )
2. Mamma (mammai vienmēr jāpalīdz, mamma visu zina, ka tik mamma neapvainojas)
3. Citi (ko citi padomās, kā es te tagad pa savam dzīvošu)
4. Vīrs (ja paliek pāri enerģija visiem augstāk minētajiem izdabājot)
5. Es. Ja paliek spēks atcerēties, ka man pašai kaut ko vajag.
Bet vajadzētu:
1. Es
2. Vīrs
3. Bērni (līdz 1 gada vecumam, protams, mazais boss būs nr.1 :) )
4. Mana ģimene (Arī mammīte)
5. Visi pārējie. Lai gan vienreiz jāsāk dzīvot kā gribas pašam, nav ko klausīt citus :)
Jāatceras, ka no sievietes ir atkarīgs, kāda atmosfēra valda mājās. Piekritīsi- nu ko var radīt pārgurusi, uz visu pasauli nikna sieviete, kurai nav laika pašai sev nevienu minūti? Noteikti kāds teiks- kas tar par egoismu un kā es tagad tā? Man ļoti patika Robina Šarmas teiktais- iedomājies skaistu Ferrari, kurš traucas pa lieliskākajiem pasaules ceļiem. Un tagad iedomājies, kas notiks ar šo lielisko auto, ja tam nebūs ne mirkļa, kad atpūsties, ieliet benzīnu, tikt nomazgātam, novaskotam, uzspodrinātam? Drīz tas, diemžēl, pārtaps par lūzni.. Un tagad iedomājies, ka Tu esi šis Ferarri. Tu ESI pelnījusi atpūtu, samīļošanu, laiku sev, lai pēc mirkļa jau atkal aizdejotu savā brīnišķīgajā dzīvē :)
Manuprāt, viens no lielākajiem pārbaudījumiem, ir sagaidīt savu vīru mājās no darba smaidīgai, mierpilnai, atvērtu sirdi un gatavai uzklausīt. Vismaz man. Jo parasti tajā mirklī, kad atveras durvis, man gribas atdot visas savas pa dienu sakrātās ķibeles un raizes atdot savam vīram, lai viņš tiek galā. Vai vismaz uzklausa. Un tad es brīnos, ka viņš ir pikts :) Tagad es zinu, ka vīrietim ir jādod 30 minūtes svēta miera, jāpagatavo garda maltīte, jāuzklausa, JA viņš vēlas runāt un NAV jādod padomi vai risinājumi (ak mūžs, cik man tas nākas grūti :) ). Pēc tam viņš būs 100000 % gatavs pievērsties mūsu raizēm un ķibelēm :) Nesmuki teikts... Tad viņš būs 100000000000% gatavs mūs mīlēt kā dievieti :)
Patiesībā neko daudz vairāk par šo punktu es Tev pastāstīt nevaru. Tā ļoti sasaucas ar punktu Nr.1 un arī Nr.2. Taču grāmata stāsta arī par smagiem dzīves pārbaudījumiem, kad par visām varītēm jācenšas saskatīt savā vīrietī pašu labāko un jāturpina viņš godāt un cienīt. Smagas, pārdomu bagātas tēmas un, ne jau tādēļ ka man būtu slinkums, bet šo punktu intimitātes un privātuma dēļ, es aicinātu Tevi atrast laiku izlasīt šo punktu pašai. Vai arī vari ar mani sazināties privāti un es atsūtīšu iztulkotu tieši Tev nepieciešamo punktu ;)
Un te nu atkal, kā ierasts, nāk 2 mājas darbi šī punkta ieviešanai savā lieliskās sievietes ikdienā:
1. Saviem vārdiem pasaki savam mīļotajam apmēram šādi: Es sāku apjaust lielo atbildību, kas gulst uz Taviem pleciem, rūpējoties par mani (un bērniem). Es to ļoti novērtēju un zinu, ka tas nav viegli."
2. No sirds un ne mirkli nešauboties (ne tagad, ne nākotnē), pasaki savam mīļotajam : Es gribu lai Tu zini, ka Tu esi vissvarīgākais cilvēks manā dzīvē un vienmēr būsi.
P.S.Es nezinu kā Tu, bet es savā iepriekšējā dzīvē esmu saskārusies ar šādu viedokli- par visām varītēm noturi draugus un pavadi vairāk laika ar viņiem, citādi, ja nu Tevi pieviļ, vismaz būs ar ko pavadīt laiku kopā. Kā arī- Tu nedrīksti pavadīt tik daudz laika kopā ar vīru darot viņam interesējošas lietas, tad Tu pazaudēsi sevi un, kad Tev, piemēram būs bērni, Tu kļūsi viņam neinteresanta un nezināsi ko ar sevi iesākt. (To es reiz dzirdēju sakām par sevi. Ouch, tas bija sāpīgi un nepatīkami :) )
Tagad es zinu, ka... tās ir muļķības un šis ir vienkārši jāignorē. Pirmkārt- Tev nav neviena tuvāka cilvēka, par Tavu dzīvesbiedru (tā vismaz vajadzētu būt). Jūs viens otru esat izvēlējušies un cienot viņu, Tu cieni pati savu izvēli. Ja visu laiku šaubīsies un baiļosies, nekas labs tur nesanāks. Turklāt, esmu guvusi daudzas sāpīgas pieredzes, kad "best friends forever" vienkārši pazūd, izmanto, neatbild uz Taviem zvaniem un aicinājumiem. Otrkārt- man šķiet kolosāli izmēģināt visu, ko mans vīrietis var man piedāvāt. Ja ko nevēlos, es to vienkārši nedaru. Jā, es esmu izmēģinājusi visus iespējamos makšķerēšanas veidus un pat biju uz mušiņmakšķeres mešanas meistarklasēm. Beigu beigās man tas īsti neiepatikās, taču es zinu, par ko mans vīrietis domā un ko dara copējot. Mums ir par ko parunāt :) Jā, es noliku motocikla braukšanas tiesības, jo manam vīram tās bija un mums bija vissatriecošākais ceļojums pa Norvēģiju, braucot katram uz sava moto. Vēl aizvien, pēc 4 gadiem, mēs par to ar sajūsmu atceramies :) Un tādu piemēru ir daudz un droši vien arī viņš varētu pastāstīt to pašu par maniem hobijiem.(ok, viņš neada un netamborē, bet diezgan daudz par to zina :) ). Atveries un ļaujies savam mīļotajam savas sirds sajūtas iedvesmota. Nedari to, kas Tev nepatīk un nelauz sevi. Bet neļauj līdzcilvēku teiktajam ietekmēt Tavas attiecības :)
Mīļoju,
Renāte
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru