ceturtdiena, 2015. gada 9. jūlijs

Lai mūsu sievišķība plauktu kā ziedoša ābele

Reizēm ir tā, ka galvā ir tik daudz tēmu, par kurām gribētos uzrakstīt, ka līdz rakstīšanai nemaz netiec. Jo varētu taču to un vēl šo un vēl šito un tāds mistrojums vien sanāk. Tādos brīžos es saprotu, ka jāiedod sev brīvdiena un jāļauj īstajai domai nobriest kā pilnīgai plūmei, līdz tā ir gatava atrauties no koka un doties savā ceļojumā.

Arī šoreiz ir noticis tieši tā- gan lielais domu lidojums, gan miera periods, gan sava plūmes zieda atrašana un nogatavināšana. Un šoreiz, šķiet, tas auglis būs tāds pamatīgs :)



Sievišķība. Pēdējā laikā tik ļoti "košļāta" tēma, ka šķiet, ko nu vairs par to jaunu uzzināsi. Sākot ar meikapa un intīmo deju kursiem, līdz pat "īsais kurss stervismā". It kā interesanti un tā, bet gribējās rakt dziļāk. Kaut kur dziļi sevī jutu, ka visam iepriekš nosauktajam nav pa īstam nekā kopīga ar tādu seno, viedo, mazliet savvaļīgo un ārkārtīgi valdzinošo Sievieti. Dzimtas māti, kaislīgu mīļoto, uz rokām nēsātu un dievinātu sievu. Sievieti ar lielo burtu. Un meklējumi sākās :)

Teikšu kā ir- esmu meitene, kurai reizēm nu ļoti gribas, lai kāds atnāk un padara mani laimīgu- izklaidē, iepriecina, pasaka, ko man darīt. Taču ar visu savu būtību un maz pamazām uzkrājošos Sievietes viedumu apzinos- tikai mēs pašas varam padarīt sevi, savu vīrieti un vispār visus cilvēkus mums līdzās- laimīgus. Jā, tieši tā- uz mūsu, sieviešu smalkajiem pleciem gulstas šī lielā atbildība. 

Sākotnēji manī radās pretestība- kāpēc atkal tā (atzīšos- vēl aizvien reizēm sabīstos un sabubinos :) )? Kāpēc mums, sievietēm ATKAL jābūt par visu atbildīgām un viss jāiznes uz savām rokām. Taču meklējot aizvien vairāk informācijas saprotu, ka šis ir ārkārtīgi skaists darbs (smags vārds tik feinam procesam, taču vistuvākais gan), ja paveikts pareizi un viegli, var sagādāt baudu, piepildījumu un pat kļūt par vijīgu rotaļu, kas padara mūsu ikdienas dzīvi tik īpašu. Sieviete ir tā, kura nosaka, kāda būs viņas laulības dzīve un attiecības kopumā. Mēs pašas esam atbildīgas par atmosfēru mājās un to, vai vīrs mūs mīl un dievina. Grūti aptvert? Gribas iebilst? Nepiekrīti? Jā, arī es tā ilgu laiku jutos,

Šajā pat mirklī uzreiz piebildīšu- ja esi pieņēmusi šo domu, nekādā gadījumā nevaino sevi par pagātnes kļūdām. Nekad. Pieņem tās, izdzīvo, paņem no šiem mirkļiem vissvarīgāko atziņu un ej tālāk. Jo nekad vairs Tu nebūsi savas pagātnes Tu. Katru dienu Tu piedzimsti no jauna un Tava tagadnes Tu veido savu nākotni. Un kādēļ gan vilkt vecās klavieres līdzi, ha savā šodienā un arī nākotnē varam iedejot vieglā deju solī, matiem un svārkiem līksmi plīvojot? Skaisti, vai ne :)?

Atgriežoties pie sievišķības un attiecību tēmas, vēlējos dalīties ar pašas atrasto un to, ko šobrīd cenšos ieviest savā dzīvē. Man ļoti patika kādas fantastiskas sievietes teiktais- mēs runājam un citiem mācām to, ko paši līdz galam neprotam, tādā veidā izdzīvojot teikto vēl un vēlreiz un katru reizi mācoties. Un es mācos arī rakstot šīs rindas :)

Pāris dienas atpakaļ, meklējot informāciju par sievišķības tēmu, nejauši (bet vai vispār ir tāda lieta kā nejaušība :)? ) atradu grāmatu Fascinating Womanhood angļu valodā. Tā stāsta par 10 mācībām, kas mūsu attiecības spēj padarīt vienreizējas. Arī tad, ja tās ir brīnišķīgas, tās var kļūt vēl mīlošākas un piepildītākas. Izklausās pārāk salkani? Man arī tā šķita, līdz izlasīju pirmo mācību. Grāmata tik ļoti ierauj sevī, ka nolēmu ar šīm mācībām dalīties šeit. Jā, tās ir vecmodīgas, jā, tās prasa sava EGO pieradināšanu. Bet tās tik ļoti sasaucas ar visu, ko iepriekš esmu apguvusi un arī ar Antriņas Dzīves Mākslas Akadēmijā stāstīto, ka.. esmu nolēmusi to visu izmēģināt savā dzīvē. Un aicinu pievienoties arī Tevi :) Jo, kā teica vēl kāda lieliska sieviete: "ziedoša ābele nekad nezāģēs citu tikpat ziedošu ābeli". Tas nozīmē, ka laimīga sieviete nekad nedarīs pāri, neskaudīs, neaprunās citu tik pat laimīgu sievieti. Un laimīga sieviete ir mīlēta un mīloša sieviete. 

Būsim laimīgas, būsim ziedošas, būsim mīlētas :)
Renāte

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru