Un šodienai kā reiz- Fascinating Womanhood stāsta par to, ka būt skaistai un sakoptai ir tik forši, tik patīkami un tik acij tīkami mūsu superīgajiem vīriešiem. Nu un pašām tak ar! Es nekad neesmu slēpusi, ka man ļoti patīk vērot skaistas un koptas sievieties. Un tad, ja sieviete par sevi rūpējas, ir pilnīgi vienalga, cik viņai gadu- 17 vai 70. Vērot viņu ir vienlīdz patīkami :)
Ko īsti nozīmē rūpes par sevi? Diētas, regulārs zāles apmeklējums, kosmetologs un masāžas, manikīri un pedikīri? Jā un nē. Jāatzīst, ka esmu slīgusi dažādos grāvjos. Gan neēdusi gandrīz neko, gan ēdusi šausmīgi daudz, gan nedarījusi neko, gan katru nedēļu pucējusies un gājusi pie speciālistiem. Kas tad ir pareizā izvēle?
Man šķiet, ka vispareizāk ir darīt un justies tā, kā Tu jūties vislabāk. Tajā pat laikā būt maksimāli godīgai pret sevi- vai man tiešām patīk tas, ko es daru un tas, kā es jūtos? Bija laiks, kad uz sporta zāli gāju 4-6x nedēļā. Ja godīgi, man ne pārāk patika un es nevarēju ieplānot neko citu- piemēram, iepirkšanos vai satikšanos ar draudzenēm. Jo man šķita, ka tādējādi nododu kaut ko (es nezinu ko) un izkritīšu no kaut kāda iedomu režīma. Bija reizes, kad atteicos no manikīra, pedikīra un friziera, jo ieņēmu pozu, ka tas ir lieki un nevajadzīgi. Kā ir tagad? Šķiet, ka tagad vismaz šajā jomā ir iestājies miers:)
Pēdējā laikā es saku, ka beidzot dibinu attiecības ar sevi. Patiešām ieklausos, kas man ir nepieciešams un vai tas man sniedz kaut kādu labumu. Agrāk es sēdēju uz stingras diētas un reizēs kad norāvos, darīju to pamatīgi, līdz sliktai dūšai. Tagad es izvēlos tādu ēdienu, kas ir pilns ar vitamīniem un vērtīgām vielām. Es atļauju sev našķīšus un nepārmetu sev neko. Mēs ar mammu veicām eksperimentu- 2 nedēļu laikā atļāvāmies visdažādākos ēdienu, arī ne pārāk liesus. Bet baudījām tos no sirds. Rezultāts? Svars vai nu palika uz vietas, vai pat mazliet nokritās. Secinājums- ja ēd ko kalorijām bagātu un ne pārāk veselīgu- izbaudi to no visas sirds, lēnām un nepārmet sev pilnīgi neko. Tu to esi pelnījusi :)
Runājot par sportu- es beidzot esmu atradusi to, kas der tieši man. Un es meklēju ļoti, ļoti ilgi. Man tas ir crossfit. Interesantākais, ka daļa sabiedrības to uzskata par kaut ko ārkārtīgi vīrišķīgu. Ieskaitot 2 fizioterapeites, kuras es ļoti ļoti cienu. Bet teikšu lūk ko. Crossfit ir iemācījis man pieņemt sevi (pēc dzemdībām man tas nācās ļoti grūti..), kā arī tas man ir iemācījis novērtēt savus spēkus un salīdzināt sevi tikai un vienīgi ar sevi pašu un nevienu citu. Vienīgais, kas mani samulsināja, bija 6dien uz zāles sienas izlasītais Crossfit meiteņu postulāts. Doma bija apmēram tāda- es netaisu manikīru, es slavēju tulznas, kas veidojas treniņa laikā, es netaisu frizūru un nelieku make-up, bet es svīstu un cenšos, es nesmaidu un nečaloju, es esmu saspringusi, koncentrējusies un apņēmības pilna. Lūk tas ir pretrunā ar manu izpratni. Jo es daudz smaidu, es priecājos par manikīru un mazliet šausminos par tulznām :) Es pļāpāju un mēs visi un visas uzmundrinām viens otru. Un jāatzīst, ka Crossfit zālē ir vissievišķīgākās meitenes no visiem sporta veidiem, ko esmu izmēģinājusi. Lūk, arī šādas nesakarības var novērot. Taču svarīgi ir ieklausīties un pieņemt tieši sevi.
Taču lai ko Tu arī darītu, kustība ir ārkārtīgi svarīga- kaut vai dārza darbi, ilgas pastaigas, pelde jūrā, joga uz māju jumtiem, vakara skrējiens, dejas līdz rītam, pilates vai aerobika, vai, galu galā- svarcelšana- tas viss iekustina mūsu iekšējo enerģiju un palīdz rasties aizvien jaunai. Tā palīdz pieņemt sevi un nepārmest sev par apēsto saldējumu vai kūciņu. Manā izpratnē, tas sniedz milzīgu devu brīvības :)
Bet vēl mazliet par pārtiku. Pēdējā laikā es ļoti vēroju sevi un savu ģimeni- kā ēdiens mūs ietekmē Un gribu to vai ne, bet jāatzīst, ka ēdienam ir milzīga ietekme uz mūsu dzīves kvalitāti. Tas var vai nu pacelt mūs 4 cm virs zemes, vai arī pieķerties kā enkurs un vilkt pie zemes. Tāpēc, centīšos es un pacenties Tu ar- ieklausies, kas Tev patiešām ir nepieciešams un ko Tu vēlies un pieturies pie tā. Lai mati spīdētu, nagi un zobi būtu spēcīgi un āda mirdzētu :)
Patiesībā jau tas viss ir par vienu- aicinājumu justies un izskatīties tā, kā pašai patīk. Nevis samierināties- tā man ir ērti. Bet sajust- tā es jūtos un izskatos fantastiski! Tā ir forša sajūta, vai ne? Tad neapzināti gribas arī iztaisnot muguru, mazliet atmest matus un ikdienas soli spert mazuliet līganāk :)
Lai izdodas:)!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru