piektdiena, 2015. gada 10. jūlijs

Otrā mācība- izcel viņa vīrišķību

Sākšu ar mazu atkāpi. Man ir brīnišķīga frizierīte- visforšākā, kādu es jebkad esmu sastapusi. Mēs vienmēr esam pļāpājušas par dažādām tēmām un katru skaistumprocedūriņu esmu uzlādējusies no mūsu pačalošanas, bet.. pēkšņi tieši šonedēļ mūsu saruna aizvijās mazliet ezotēriskā virzienā. Nevienu reizi pa šiem teju 15 gadiem mēs nekad nebijām cilājušas šādus jautājumus. Un tieši šonedēļ viņa izteica fantastisku frāzi: "Ir tikai jāmāk izteikt pārliecinošu lūgumu/ "pasūtījumu" tur augšā, un Tev to iedos". Un es pati neticu tam, kas notiek- šī grāmata, lekcijas, interesanti raksti un sarunas- pēkšņi tas viss rod ceļu pie manis, tieši tik loģiskā secībā kā grāmatas nodaļas, papildinot viens otru un burtiski lūdzot- saņem šīs zināšanas un nodod tālāk. Un es ar prieku pieņemu, izmēģinu, apkopoju un nododu tās Tev :) Iekārtojies ērtāk un ķeramies klāt otrajai tēmai.



Vai Tev izdevās paveikt iepriekš uzdotos mājas darbus? Man jā. Es tiešām tos paveicu un man atklājās interesantas lietas. Tieši vakar bija kārtējā lekcija Dzīves Mākslas Akadēmijā un tas viss salikās kopā kā puzles gabaliņi. Kad galvā pārdomāju visu, ko gribētu piedot savam mīļotajam, ieklausoties Antriņas teiktajā sapratu, ka īstais cilvēks, kam man jāpiedod, ir.. es pati! Man beidzot pieleca, cik daudz neapzināti esmu darījusi pāri savam mīļotajam cilvēkam, liedzot viņam mūsu, sieviešu, dziedinošās enerģijas. Cik daudzus vakarus esmu pūcīga sagaidījusi mājās, kad tā vietā varēju samīļot un sabužināt savu darbā nogurušo vīrieti. Cik daudzas reizes esmu bubinājusi, kad viņš no treniņa ir atgriezies minūtes 15 vēlāk, jo "pa to laiku taču varēja tik daudz padarīt, lai sagatavotos kopīgam vakaram", tā vietā lai priecātos, ka mans fantastiskais vīrietis sporto un ir sveiks un vesels atgriezies mājās! Un traģiskākais, ka tādā omā nekāds kopīgais omulīgais vakars nesanāk un tās 15-30 minūtes taču patiesībā neko neizšķir.. vienu vārdu sakot, mana mamma vakardien piedzīvoja pilnīgi un galīgi satriektu un raudošu mani :) (Jā, tieši mana mamma. Jo viņa ir vienīgais cilvēks pasaulē, kurš līdz galam mani saprot un arī atbalsta. Mēs kopā augam savā sievišķībā un viena otru atbalstām. Nekad agrāk pat iedomāties nevarēju, cik forši tas būs :) ) Palika vieglāk un nu jau smaidīga, piedevusi sev un apņēmusies, ka tieši šajā mirklī sākšu mainīties, devos pie sava mīļotā.
Es tiešām pateicu to, ka es viņu ļoti, ārkārtīgi un dziļi novērtēju un ka no šī brīža es kļūšu sievišķīgāka un rūpēšos, lai mājas būtu mūsu oāze, miera osta, spa centrs un vienkārši labākā vieta uz pasaules. Un zini? Šorīt mīlestību varēja pat fiziski sajust- kaut kas mazliet, bet pamatīgi ir mainījies. Varbūt tā esmu es :)?

Bet nu par otro mācību. Teikšu uzreiz- tā ļoti, ļoti sasaucas gan ar pirmo, gan ar trešo mācību un tādēļ ir neatņemama veseluma sastāvdaļa. Vai zināji, ka patiesībā vīrieši mīl ar ausīm, bet mēs, sievietes, mīlam ar acīm un tausti? Dzīvē tas ir apmēram tā- sieviete mīl vīrieti, jo viņš viņu aprūpē, apgādā, apdāvina (jā, arī ar bērniem :) ) un liek justies kā karalienei. Vīrietis mīl sievieti, jo viņa viņam liek justies kā karalim- vīrišķīgam, varenam, tādam, kurš pats var apgādāt savu karalieni. Varbūt mazliet banāli, bet idejiski skaidrs. Un kā mēs varam likt viņam justies kā karalim? Godinot viņa vīrišķās īpašības. Un- nekad neaizskarot viņa jūtas, liekot justies mazvērtīgam vai, nedod dieniņ- nopļaujot viņa sapņus un ieceres pašos pamatos.

Vīrietis ir līderis un ģimenes galva. Jau pašos pirmssākumos viņam ir ielikts šūpulī būt apgādniekam. Viena no ļaunākajām lietām, kas var notikt viņa paša ģimenē- sieva sāk ar viņu konkurēt. "Mērīties" ar amatu, algas apjomu, arī ar to, ka viņa visu var pati- atnest 5 iepirkuma maisus, pieskrūvēt skapīšus, nu visu visu pati. Pat ja viņš nesaka (90% gadījumu arī neteiks), tas ir pliķis viņa pašlepnumam. Ar laiku viņš sāks pavadīt laiku pie TV, ārpus mājas, biežāk iedzert, nīkuļot, kļūs slinks- jo sieva pati visu var. Parasti (un arī man) rodas jautājums- bet kā tad visu vērst par labu, ja tā jau ir noticis? Kā es, visa varošā, teikšu ka neko nevaru? Redz, te ir jāliek lietā pacietība- maz pa mazītēm. Sākumā atmetam pavēlnieciskumu un komandēšanu (vīrišķās iezīmes)- ieskrūvē spuldzīti, pieliec skapīti! Tā vietā radam nepieciešamību- začuk, vari lūdzu ieskrūvēt spuldzīti? Te ir dikti tumšs un es nekādi nevaru tikt galā. Tu man dikti dikti palīdzētu!
Nu apmēram tā. Un pēcāk neskopojies ar īstu un patiesu paldies un uzslavu, cik forši un ātri tas viņam sanāca. Tas pabaros viņa vīrišķību un arī Tavu sievišķību.

Ir 101 iemesls, kā mēs varam dziļi aizvainot savus mīļotos vīriešus. Es atļāvos zemāk uzskaitīt dažus no tiem priekšstatam (avots- Fascinating Womenhood):

- Kritizējot viņa vājās vietas
- Dusmojoties, kad viņam nepadodas kaut kas no vīrišķajiem darbiem (nomainīt auto riepu, iesist naglu etc)
- Nepiekrītot un strīdoties par vīrišķīgiem/ vīriešus interesējošiem jautājumiem
- Nogriežot viņa idejām spārnus
- Dodot padomus, kad viņš nav to lūdzis
- "Zāģējot" viņu par viņa ienākumiem
- Slavējot cita vīrieša vīrišķīgās īpašības
- uc

Katra šāda nieva, nenovērtēšana iedragā vīrieša pašapziņu. Viņš zaudē savu pašpārliecinātību un, galu galā, var sākt justies nevērtīgs Tavās acīs, kas aizstāvoties var izveidoties kā dusmas/ agresija pret savu sievieti. Nereti vīrietis noslēdzas un vairs nerunā, nestāsta savas jūtas, Kādēļ tā? Viņš vairs nevēlas justies sāpināts, tādēļ vieglāk ir uzbūvēt mūri un justies droši aiz tā. Bet tici man, tur noteikti ir ļoti vientuļi. Tāpēc atver savu sirdi, ieklausies ko tā saka (jo būsim atklātas- kaut kur dziļi dziļi, mēs visas šīs zinības jau zinām, tikai esam aizmirsušas). Un maz pamazām, ar mīļumu skrubini šo mūri nost. Kaut kad, kaut kādu iemeslu dēļ mēs esam izvēlējušās šos brīnišķīgos cilvēkus par saviem dzīves partneriem. laiks atcerēties- kādēļ :)

Te nu laiks otrajam mājas darbam:
1. Šovakar, pirms dodaties pie miera, paslavē savu mīļoto par kādu viņam piemītošu foršu īpašību un izbaudi viņa smaidu :)
2. Vaicājot jautājumus, kas prasa dziļu, pārdomātu atbildi un sniedzot savu atzinību, izvaicā viņu par pagātnes sasniegumiem un nākotnes plāniem. Un centies neiejaukties un nepapildināt viņa teikto ar savām domām un idejām,
3. Katru otro dienu, patiesi un no sirds paslavē viņu par kādu no īpašībām, ko uzrakstīji 1.mājas darbā.

Lai mums izdodas atmodināt smaidu un vīrišķību savos mīļajos (un reizē- arī mazliet vairāk sievišķības sevī :) )

Lai mīļi,
Renāte



Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru